Dzīvnieku labklājība

 

Dzīvo, nevis ražo

Bioloģiskajā saimniecībā dzīvnieki dzīvo, nevis tikai ražo pienu un olas un pēc iespējas ātrāk pieņemas svarā. Lopiņiem ir brīvība kūtī, pietiekamas ganību platības vasarā, pastaigu iespējas, vistām ir novietnes vai gana lieli būri, tās nesēž šauros būru torņos kā industriālajā fermā. Govīm nededzina ragus un aitām necērpj astes.

 

Veselīga un tīra barība

Dzīvniekus baro ar bioloģisku barību – zāli, sienu, graudiem un dārzeņiem no pašu saimniecības vai iepirktu no cita bioloģiskā zemnieka. Ja bioloģiskais zemnieks iegādājas rūpnieciski ražotu barību, arī tai jābūt bioloģiski sertificētai. Un ģenētiski modificētu augu, lielākoties sojas un kukurūzas, izmantošana lopbarībā ir stingri aizliegta.

 

Veselīgs un līdzsvarots dzīvesveids

Līdzsvarotā bioloģiskajā saimniecībā dzīvnieki parasti neslimo, jo tiem ir veselīgs dzīvesveids – kustības, svaigs gaiss, veselīga barība un mierīgi apstākļi. Govis un citi zālēdāji, kuri lielākoties dzīvo savvaļā, dabiski nogana pļavas, veicina to atjaunošanos un palīdz novērst kaitēkļu savairošanos un augu slimības – viss vienoti un līdzsvarā.

 

Bez antibiotikām

Bioloģiskajā lauksaimniecībā neizmanto antibiotikas, ķīmiskus ārstniecības līdzekļus, augšanas stimulatorus vai citas mākslīgas vielas, kas paredzētas produkcijas apjoma audzēšanai. Ja kāds lopiņš saslimst, tad to rūpīgi ārstē ar dabīgām metodēm, un tikai ārkārtas gadījumos ar ķīmiskām zālēm, bet tādā gadījumā tā produkciju vai nu vairs nepārdod kā bioloģisku vai atsāk pārdot tikai pēc dubulta karantīnas laika.

 

“Ir tikai četras pamatprasības, kas jānodrošina bioloģiskās saimniecības kūtī un ganībās – tīrs gaiss, ūdens, zeme un mājīgs siltums. Te nav būru, ķēžu un tumsas.” (vides žurnāliste Anitra Tooma)

 

 

Padalies